|
[top.htm] |
|
[left.htm] |
Abhidhammapiṭake Puggalapańńattipāḷi 5. Pańcakapuggalapańńatti 191. Tatra yvāyaṃ puggalo ārabhati ca vippaṭisārī ca hoti, tańca cetovimuttiṃ pańńāvimuttiṃ yathābhūtaṃ nappajānāti, yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti, so evamassa vacanīyo – ‘‘āyasmato kho ārambhajā [ārabbhajā (ka.) a. ni. 5.142] āsavā saṃvijjanti, vippaṭisārajā āsavā pavaḍḍhanti. Sādhu vatāyasmā ārambhaje āsave pahāya vippaṭisāraje āsave paṭivinodetvā cittaṃ pańńańca bhāvetu. Evamāyasmā amunā pańcamena puggalena samasamo bhavissatī’’ti. Tatra yvāyaṃ puggalo ārabhati na vippaṭisārī hoti, tańca cetovimuttiṃ pańńāvimuttiṃ yathābhūtaṃ nappajānāti, yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti, so evamassa vacanīyo – ‘‘āyasmato kho ārambhajā āsavā saṃvijjanti, vippaṭisārajā āsavā nappavaḍḍhanti. Sādhu vatāyasmā ārambhaje āsave pahāya cittaṃ pańńańca bhāvetu. Evamāyasmā amunā pańcamena puggalena samasamo bhavissatī’’ti. Tatra yvāyaṃ puggalo na ārabhati vippaṭisārī hoti, tańca cetovimuttiṃ pańńāvimuttiṃ yathābhūtaṃ nappajānāti, yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti, so evamassa vacanīyo – ‘‘āyasmato kho ārambhajā āsavā na saṃvijjanti, vippaṭisārajā āsavā pavaḍḍhanti. Sādhu vatāyasmā vippaṭisāraje āsave paṭivinodetvā cittaṃ pańńańca bhāvetu. Evamāyasmā amunā pańcamena puggalena samasamo bhavissatī’’ti. Tatra yvāyaṃ puggalo na ārabhati na vippaṭisārī hoti, tańca cetovimuttiṃ pańńāvimuttiṃ yathābhūtaṃ nappajānāti, yatthassa te pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti, so evamassa vacanīyo – ‘‘āyasmato kho ārambhajā āsavā na saṃvijjanti, vippaṭisārajā āsavā nappavaḍḍhanti. Sādhu vatāyasmā cittaṃ pańńańca bhāvetu. Evamāyasmā amunā pańcamena puggalena samasamo bhavissatī’’ti. Ime cattāro puggalā amunā pańcamena puggalena evaṃ ovadiyamānā evaṃ anusāsiyamānā anupubbena āsavānaṃ khayaṃ pāpuṇanti. 192. Kathańca puggalo datvā avajānāti? Idhekacco puggalo yassa puggalassa deti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ, tassa evaṃ hoti – ‘‘ahaṃ dammi, ayaṃ [ayaṃ pana (syā. ka.) a. ni. 5.141] paṭiggaṇhātī’’ti, tamenaṃ datvā avajānāti. Evaṃ puggalo datvā avajānāti. Kathańca puggalo saṃvāsena avajānāti? Idhekacco puggalo yena puggalena saddhiṃ saṃvasati dve vā tīṇi vā vassāni, tamenaṃ saṃvāsena avajānāti. Evaṃ puggalo saṃvāsena avajānāti. Kathańca puggalo ādheyyamukho hoti? Idhekacco puggalo parassa vaṇṇe vā avaṇṇe vā bhāsiyamāne khippańńeva adhimuccitā hoti. Evaṃ puggalo ādheyyamukho hoti. Kathańca puggalo lolo hoti? Idhekacco puggalo ittarasaddho hoti ittarabhattī ittarapemo ittarappasādo. Evaṃ puggalo lolo hoti. Kathańca puggalo mando momūho hoti? Idhekacco puggalo kusalākusale dhamme na jānāti, sāvajjānavajje dhamme na jānāti, hīnappaṇīte dhamme na jānāti, kaṇhasukkasappaṭibhāge dhamme na jānāti. Evaṃ puggalo mando momūho hoti. 193. Tattha katame pańca yodhājīvūpamā puggalā? Pańca yodhājīvā – idhekacco yodhājīvo rajaggańńeva disvā saṃsīdati visīdati na santhambhati [satthambhati (sī.) a. ni. 5.141] na sakkoti saṅgāmaṃ otarituṃ. Evarūpopi idhekacco yodhājīvo hoti. Ayaṃ paṭhamo yodhājīvo santo saṃvijjamāno lokasmiṃ. Puna caparaṃ idhekacco yodhājīvo sahati rajaggaṃ, api ca kho dhajaggańńeva disvā saṃsīdati visīdati na santhambhati na sakkoti saṅgāmaṃ otarituṃ. Evarūpopi idhekacco yodhājīvo hoti. Ayaṃ dutiyo yodhājīvo santo saṃvijjamāno lokasmiṃ. Puna caparaṃ idhekacco yodhājīvo sahati rajaggaṃ sahati dhajaggaṃ, api ca kho ussāraṇańńeva [ussādanaṃyeva (sī.), ussādanańńeva (syā. ka.) a. ni. 5.141] sutvā saṃsīdati visīdati na santhambhati na sakkoti saṅgāmaṃ otarituṃ. Evarūpopi idhekacco yodhājīvo hoti. Ayaṃ tatiyo yodhājīvo santo saṃvijjamāno lokasmiṃ. Puna caparaṃ idhekacco yodhājīvo sahati rajaggaṃ sahati dhajaggaṃ sahati ussāraṇaṃ, api ca kho sampahāre hańńati byāpajjati. Evarūpopi idhekacco yodhājīvo hoti. Ayaṃ catuttho yodhājīvo santo saṃvijjamāno lokasmiṃ. Puna caparaṃ idhekacco yodhājīvo sahati rajaggaṃ sahati dhajaggaṃ sahati ussāraṇaṃ sahati sampahāraṃ. So taṃ saṅgāmaṃ abhivijinitvā vijitasaṅgāmo tameva saṅgāmasīsaṃ ajjhāvasati. Evarūpopi idhekacco yodhājīvo hoti. Ayaṃ pańcamo yodhājīvo santo saṃvijjamāno lokasmiṃ. Ime pańca yodhājīvā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ. 194. Evamevaṃ pańcime yodhājīvūpamā puggalā santo saṃvijjamānā bhikkhūsu. Katame pańca? Idhekacco bhikkhu rajaggańńeva disvā saṃsīdati visīdati na santhambhati na sakkoti brahmacariyaṃ sandhāretuṃ [santānetuṃ (sī. syā.) a. ni. 5.75], sikkhādubbalyaṃ āvikatvā [āvīkatvā (sī.)] sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattati. Kimassa rajaggasmiṃ? Idha bhikkhu suṇāti – ‘‘asukasmiṃ nāma gāme vā nigame vā itthī vā kumārī vā abhirūpā dassanīyā pāsādikā paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgatā’’ti. So taṃ sutvā saṃsīdati visīdati na santhambhati na sakkoti brahmacariyaṃ sandhāretuṃ, sikkhādubbalyaṃ āvikatvā sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattati. Idamassa rajaggasmiṃ. Seyyathāpi so yodhājīvo rajaggańńeva disvā saṃsīdati visīdati na santhambhati na sakkoti saṅgāmaṃ otarituṃ, tathūpamo ayaṃ puggalo. Evarūpopi idhekacco puggalo hoti. Ayaṃ paṭhamo yodhājīvūpamo puggalo santo saṃvijjamāno bhikkhūsu. 195. Puna caparaṃ idhekacco bhikkhu sahati rajaggaṃ, api ca kho dhajaggańńeva disvā saṃsīdati visīdati na santhambhati na sakkoti brahmacariyaṃ sandhāretuṃ, sikkhādubbalyaṃ āvikatvā sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattati. Kimassa dhajaggasmiṃ? Idha bhikkhu na heva kho suṇāti – ‘‘asukasmiṃ nāma gāme vā nigame vā itthī vā kumārī vā abhirūpā dassanīyā pāsādikā paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgatā’’ti, api ca kho sāmaṃ [sāmaṃyeva (sī.)] passati itthiṃ vā kumāriṃ vā abhirūpaṃ dassanīyaṃ pāsādikaṃ paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgataṃ. So taṃ disvā saṃsīdati visīdati na santhambhati na sakkoti brahmacariyaṃ sandhāretuṃ, sikkhādubbalyaṃ āvikatvā sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattati. Idamassa dhajaggasmiṃ. Seyyathāpi so yodhājīvo sahati rajaggaṃ, api ca kho dhajaggańńeva disvā saṃsīdati visīdati na santhambhati na sakkoti saṅgāmaṃ otarituṃ, tathūpamo ayaṃ puggalo. Evarūpopi idhekacco puggalo hoti. Ayaṃ dutiyo yodhājīvūpamo puggalo santo saṃvijjamāno bhikkhūsu. 196. Puna caparaṃ idhekacco bhikkhu sahati rajaggaṃ sahati dhajaggaṃ, api ca kho ussāraṇańńeva sutvā saṃsīdati visīdati na santhambhati na sakkoti brahmacariyaṃ sandhāretuṃ, sikkhādubbalyaṃ āvikatvā sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattati. Kimassa ussāraṇāya? Idha bhikkhuṃ arańńagataṃ vā rukkhamūlagataṃ vā suńńāgāragataṃ vā mātugāmo upasaṅkamitvā ūhasati [uhasati (aṭṭhakathā) a. ni. 5.75] ullapati ujjagghati uppaṇḍeti. So mātugāmena ūhasiyamāno ullapiyamāno ujjagghiyamāno uppaṇḍiyamāno saṃsīdati visīdati na santhambhati na sakkoti brahmacariyaṃ sandhāretuṃ, sikkhādubbalyaṃ āvikatvā sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattati. Idamassa ussāraṇāya. Seyyathāpi so yodhājīvo sahati rajaggaṃ sahati dhajaggaṃ, api ca kho ussāraṇańńeva sutvā saṃsīdati visīdati na santhambhati na sakkoti saṅgāmaṃ otarituṃ, tathūpamo ayaṃ puggalo. Evarūpopi idhekacco puggalo hoti. Ayaṃ tatiyo yodhājīvūpamo puggalo santo saṃvijjamāno bhikkhūsu. 197. Puna caparaṃ idhekacco bhikkhu sahati rajaggaṃ sahati dhajaggaṃ sahati ussāraṇaṃ, api ca kho sampahāre hańńati byāpajjati. Kimassa sampahārasmiṃ? Idha bhikkhuṃ arańńagataṃ vā rukkhamūlagataṃ vā suńńāgāragataṃ vā mātugāmo upasaṅkamitvā abhinisīdati abhinipajjati ajjhottharati. So mātugāmena abhinisīdiyamāno abhinipajjiyamāno ajjhotthariyamāno sikkhaṃ appaccakkhāya dubbalyaṃ anāvikatvā methunaṃ dhammaṃ paṭisevati. Idamassa sampahārasmiṃ. Seyyathāpi so yodhājīvo sahati rajaggaṃ sahati dhajaggaṃ sahati ussāraṇaṃ, api ca kho sampahāre hańńati byāpajjati, tathūpamo ayaṃ puggalo. Evarūpopi idhekacco puggalo hoti. Ayaṃ catuttho yodhājīvūpamo puggalo santo saṃvijjamāno bhikkhūsu. 198. Puna caparaṃ idhekacco bhikkhu sahati rajaggaṃ sahati dhajaggaṃ sahati ussāraṇaṃ sahati sampahāraṃ. So taṃ saṅgāmaṃ abhivijinitvā vijitasaṅgāmo tameva saṅgāmasīsaṃ ajjhāvasati. Kimassa saṅgāmavijayasmiṃ? Idha bhikkhuṃ arańńagataṃ vā rukkhamūlagataṃ vā suńńāgāragataṃ vā mātugāmo upasaṅkamitvā abhinisīdati abhinipajjati ajjhottharati. So mātugāmena abhinisīdiyamāno abhinipajjiyamāno ajjhotthariyamāno viniveṭhetvā vinimocetvā yena kāmaṃ pakkamati. So vivittaṃ senāsanaṃ bhajati arańńaṃ rukkhamūlaṃ pabbataṃ kandaraṃ giriguhaṃ susānaṃ vanapatthaṃ abbhokāsaṃ palālapuńjaṃ. So arańńagato vā rukkhamūlagato vā suńńāgāragato vā nisīdati pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā. So abhijjhaṃ loke pahāya vigatābhijjhena cetasā viharati, abhijjhāya cittaṃ parisodheti; byāpādapadosaṃ pahāya abyāpannacitto viharati, sabbapāṇabhūtahitānukampī byāpādapadosā cittaṃ parisodheti; thinamiddhaṃ pahāya vigatathinamiddho viharati ālokasańńī sato sampajāno, thinamiddhā cittaṃ parisodheti; uddhaccakukkuccaṃ pahāya anuddhato viharati ajjhattaṃ vūpasantacitto, uddhaccakukkuccā cittaṃ parisodheti; vicikicchaṃ pahāya tiṇṇavicikiccho viharati akathaṃkathī kusalesu dhammesu, vicikicchāya cittaṃ parisodheti. So ime pańca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese pańńāya dubbalīkaraṇe vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati; vitakkavicārānaṃ vūpasamā dutiyaṃ jhānaṃ…pe… tatiyaṃ jhānaṃ…pe… catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneńjappatte āsavānaṃ khayańāṇāya cittaṃ abhininnāmeti. So ‘‘idaṃ dukkha’’nti yathābhūtaṃ pajānāti, ‘‘ayaṃ dukkhasamudayo’’ti yathābhūtaṃ pajānāti, ‘‘ayaṃ dukkhanirodho’’ti yathābhūtaṃ pajānāti, ‘‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’’ti yathābhūtaṃ pajānāti, ‘‘ime āsavā’’ti yathābhūtaṃ pajānāti, ‘‘ayaṃ āsavasamudayo’’ti yathābhūtaṃ pajānāti, ‘‘ayaṃ āsavanirodho’’ti yathābhūtaṃ pajānāti, ‘‘ayaṃ āsavanirodhagāminī paṭipadā’’ti yathābhūtaṃ pajānāti. Tassa evaṃ jānato evaṃ passato kāmāsavāpi cittaṃ vimuccati, bhavāsavāpi cittaṃ vimuccati, avijjāsavāpi cittaṃ vimuccati. Vimuttasmiṃ vimuttamiti ńāṇaṃ hoti. ‘‘Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā’’ti pajānāti. Idamassa saṅgāmavijayasmiṃ. Seyyathāpi so yodhājīvo sahati rajaggaṃ sahati dhajaggaṃ sahati ussāraṇaṃ sahati sampahāraṃ, so taṃ saṅgāmaṃ abhivijinitvā vijitasaṅgāmo tameva saṅgāmasīsaṃ ajjhāvasati, tathūpamo ayaṃ puggalo. Evarūpopi idhekacco puggalo hoti. Ayaṃ pańcamo yodhājīvūpamo puggalo santo saṃvijjamāno bhikkhūsu. Ime pańca yodhājīvūpamā puggalā santo saṃvijjamānā bhikkhūsu. 199. Tattha katame pańca piṇḍapātikā? Mandattā momūhattā piṇḍapātiko hoti, pāpiccho icchāpakato piṇḍapātiko hoti, ummādā cittavikkhepā piṇḍapātiko hoti, ‘‘vaṇṇitaṃ buddhehi buddhasāvakehī’’ti piṇḍapātiko hoti, api ca appicchataṃyeva [appicchaṃyeva (syā.) a. ni. 5.181] nissāya santuṭṭhiṃyeva nissāya sallekhaṃyeva nissāya idamatthitaṃyeva [idamaṭṭhitaṃyeva (sī.)] nissāya piṇḍapātiko hoti. Tatra yvāyaṃ piṇḍapātiko appicchataṃyeva nissāya santuṭṭhiṃyeva nissāya sallekhaṃyeva nissāya idamatthitaṃyeva nissāya piṇḍapātiko, ayaṃ imesaṃ pańcannaṃ piṇḍapātikānaṃ aggo ca seṭṭho ca pāmokkho [mokkho (sī.)] ca uttamo ca pavaro ca. Seyyathāpi nāma gavā khīraṃ, khīramhā dadhi, dadhimhā navanītaṃ [nonītaṃ (sī.)], navanītamhā sappi, sappimhā sappimaṇḍo, sappimaṇḍaṃ tattha aggamakkhāyati; evamevaṃ yvāyaṃ piṇḍapātiko appicchataṃyeva nissāya santuṭṭhiṃyeva nissāya sallekhaṃyeva nissāya idamatthitaṃyeva nissāya piṇḍapātiko hoti, ayaṃ imesaṃ pańcannaṃ piṇḍapātikānaṃ aggo ca seṭṭho ca pāmokkho ca uttamo ca pavaro ca. Ime pańca piṇḍapātikā. 200. Tattha katame pańca khalupacchābhattikā…pe… pańca ekāsanikā…pe… pańca paṃsukūlikā…pe… pańca tecīvarikā…pe… pańca ārańńikā…pe… pańca rukkhamūlikā …pe… pańca abbhokāsikā…pe… pańca nesajjikā…pe… pańca yathāsanthatikā…pe…. 201. Tattha katame pańca sosānikā? Mandattā momūhattā sosāniko hoti, pāpiccho icchāpakato sosāniko hoti, ummādā cittavikkhepā sosāniko hoti, ‘‘vaṇṇitaṃ buddhehi buddhasāvakehī’’ti sosāniko hoti, api ca appicchataṃyeva nissāya santuṭṭhiṃyeva nissāya sallekhaṃyeva nissāya idamatthitaṃyeva nissāya sosāniko hoti. Tatra yvāyaṃ sosāniko appicchataṃyeva nissāya santuṭṭhiṃyeva nissāya sallekhaṃyeva nissāya idamatthitaṃyeva nissāya sosāniko, ayaṃ imesaṃ pańcannaṃ sosānikānaṃ aggo ca seṭṭho ca pāmokkho ca uttamo ca pavaro ca. Seyyathāpi nāma gavā khīraṃ, khīramhā dadhi, dadhimhā navanītaṃ, navanītamhā sappi, sappimhā sappimaṇḍo, sappimaṇḍaṃ tattha aggamakkhāyati; evamevaṃ yvāyaṃ sosāniko appicchataṃyeva nissāya santuṭṭhiṃyeva nissāya sallekhaṃyeva nissāya idamatthitaṃyeva nissāya sosāniko hoti, ayaṃ imesaṃ pańcannaṃ sosānikānaṃ aggo ca seṭṭho ca pāmokkho ca uttamo ca pavaro ca. Ime pańca sosānikā. Pańcakaniddeso. 6. Chakkapuggalapańńatti 202. Tatra yvāyaṃ puggalo pubbe ananussutesu dhammesu sāmaṃ saccāni abhisambujjhati, tattha ca sabbańńutaṃ pāpuṇāti balesu ca vasībhāvaṃ, sammāsambuddho tena daṭṭhabbo. Tatra yvāyaṃ puggalo pubbe ananussutesu dhammesu sāmaṃ saccāni abhisambujjhati, na ca tattha sabbańńutaṃ pāpuṇāti na ca balesu vasībhāvaṃ, paccekasambuddho tena daṭṭhabbo. Tatra yvāyaṃ puggalo pubbe ananussutesu dhammesu sāmaṃ saccāni anabhisambujjhati, diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro hoti [dukkhassantaṃ karoti (sī.) evamuparipi], sāvakapāramińca pāpuṇāti, sāriputtamoggallānā tena daṭṭhabbā. Tatra yvāyaṃ puggalo pubbe ananussutesu dhammesu sāmaṃ saccāni anabhisambujjhati, diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro hoti, na ca sāvakapāramiṃ pāpuṇāti, avasesā arahantā tena daṭṭhabbā. Tatra yvāyaṃ puggalo pubbe ananussutesu dhammesu sāmaṃ saccāni anabhisambujjhati, na ca diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro hoti, anāgāmī hoti anāgantā itthattaṃ, anāgāmī tena daṭṭhabbo. Tatra yvāyaṃ puggalo pubbe ananussutesu dhammesu sāmaṃ saccāni anabhisambujjhati, na ca diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro hoti, āgantā itthattaṃ, sotāpannasakadāgāmino tena daṭṭhabbā. Chakkaniddeso. 7. Sattakapuggalapańńatti 203. Kathańca puggalo sakiṃ nimuggo nimuggova hoti? Idhekacco puggalo samannāgato hoti ekantakāḷakehi akusalehi dhammehi. Evaṃ puggalo sakiṃ nimuggo nimuggova hoti. Kathańca puggalo ummujjitvā nimujjati? Idhekacco puggalo ummujjati ‘‘sāhu saddhā kusalesu dhammesu, sādhu [sāhu (sī. syā.) evaṃ tīsu ṭhānesupi] hirī kusalesu dhammesu, sādhu ottappaṃ kusalesu dhammesu, sādhu vīriyaṃ [viriyaṃ (sī. syā.)] kusalesu dhammesu, sādhu pańńā kusalesu dhammesū’’ti. Tassa sā saddhā neva tiṭṭhati no vaḍḍhati hāyatiyeva, tassa sā hirī neva tiṭṭhati no vaḍḍhati hāyatiyeva, tassa taṃ ottappaṃ neva tiṭṭhati no vaḍḍhati hāyatiyeva, tassa taṃ vīriyaṃ neva tiṭṭhati no vaḍḍhati hāyatiyeva, tassa sā pańńā neva tiṭṭhati no vaḍḍhati hāyatiyeva. Evaṃ puggalo ummujjitvā nimujjati. Kathańca puggalo ummujjitvā ṭhito hoti? Idhekacco puggalo ummujjati ‘‘sāhu saddhā kusalesu dhammesu, sādhu hirī kusalesu dhammesu, sādhu ottappaṃ kusalesu dhammesu, sādhu vīriyaṃ kusalesu dhammesu, sādhu pańńā kusalesu dhammesū’’ti. Tassa sā saddhā neva hāyati no vaḍḍhati ṭhitā hoti, tassa sā hirī neva hāyati no vaḍḍhati ṭhitā hoti, tassa taṃ ottappaṃ neva hāyati no vaḍḍhati ṭhitaṃ hoti, tassa taṃ vīriyaṃ neva hāyati no vaḍḍhati ṭhitaṃ hoti, tassa sā pańńā neva hāyati no vaḍḍhati ṭhitā hoti. Evaṃ puggalo ummujjitvā ṭhito hoti. Kathańca puggalo ummujjitvā vipassati viloketi? Idhekacco puggalo ummujjati ‘‘sāhu saddhā kusalesu dhammesu, sādhu hirī kusalesu dhammesu, sādhu ottappaṃ kusalesu dhammesu, sādhu vīriyaṃ kusalesu dhammesu, sādhu pańńā kusalesu dhammesū’’ti. So tiṇṇaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā sotāpanno hoti avinipātadhammo niyato sambodhiparāyano. Evaṃ puggalo ummujjitvā vipassati viloketi. Kathańca puggalo ummujjitvā patarati? Idhekacco puggalo ummujjati ‘‘sāhu saddhā kusalesu dhammesu, sādhu hirī kusalesu dhammesu, sādhu ottappaṃ kusalesu dhammesu, sādhu vīriyaṃ kusalesu dhammesu, sādhu pańńā kusalesu dhammesū’’ti. So tiṇṇaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā rāgadosamohānaṃ tanuttā sakadāgāmī hoti sakideva imaṃ lokaṃ āgantvā dukkhassantakaro hoti. Evaṃ puggalo ummujjitvā patarati. Kathańca puggalo ummujjitvā patigādhappatto hoti? Idhekacco puggalo ummujjati ‘‘sāhu saddhā kusalesu dhammesu, sādhu hirī kusalesu dhammesu, sādhu ottappaṃ kusalesu dhammesu, sādhu vīriyaṃ kusalesu dhammesu, sādhu pańńā kusalesu dhammesū’’ti. So pańcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā. Evaṃ puggalo ummujjitvā patigādhappatto hoti. Kathańca puggalo ummujjitvā tiṇṇo hoti pāraṅgato thale tiṭṭhati brāhmaṇo? Idhekacco puggalo ummujjati ‘‘sāhu saddhā kusalesu dhammesu, sādhu hirī kusalesu dhammesu, sādhu ottappaṃ kusalesu dhammesu, sādhu vīriyaṃ kusalesu dhammesu, sādhu pańńā kusalesu dhammesū’’ti. So āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ pańńāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhińńā sacchikatvā upasampajja viharati. Evaṃ puggalo ummujjitvā tiṇṇo hoti pāraṅgato thale tiṭṭhati brāhmaṇo. 204. Katamo ca puggalo ubhatobhāgavimutto? Idhekacco puggalo aṭṭha vimokkhe kāyena phusitvā viharati pańńāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti. Ayaṃ vuccati puggalo ubhatobhāgavimutto. 205. Katamo ca puggalo pańńāvimutto…pe… kāyasakkhī… diṭṭhippatto… saddhāvimutto… dhammānusārī …. 206. Katamo ca puggalo saddhānusārī? Yassa puggalassa sotāpattiphalasacchikiriyāya paṭipannassa saddhindriyaṃ adhimattaṃ hoti, saddhāvāhiṃ saddhāpubbaṅgamaṃ ariyamaggaṃ bhāveti. Ayaṃ vuccati puggalo saddhānusārī. Sotāpattiphalasacchikiriyāya paṭipanno puggalo saddhānusārī, phale ṭhito saddhāvimuttoti. Sattakaniddeso. 8. Aṭṭhakapuggalapańńatti 207. Tattha katame cattāro maggasamaṅgino, cattāro phalasamaṅgino puggalā? Sotāpanno, sotāpattiphalasacchikiriyāya paṭipanno; sakadāgāmī, sakadāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipanno; anāgāmī, anāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipanno; arahā, arahattaphalasacchikiriyāya [arahattāya (syā. ka.) a. ni. 8.59] paṭipanno; ime cattāro maggasamaṅgino, ime cattāro phalasamaṅgino puggalā. Aṭṭhakaniddeso. 9. Navakapuggalapańńatti 208. Katamo ca puggalo sammāsambuddho? Idhekacco puggalo pubbe ananussutesu dhammesu sāmaṃ saccāni abhisambujjhati, tattha ca sabbańńutaṃ pāpuṇāti balesu ca vasībhāvaṃ. Ayaṃ vuccati puggalo sammāsambuddho. Katamo ca puggalo paccekasambuddho? Idhekacco puggalo pubbe ananussutesu dhammesu sāmaṃ saccāni abhisambujjhati, na ca tattha sabbańńutaṃ pāpuṇāti na ca balesu vasībhāvaṃ. Ayaṃ vuccati puggalo paccekasambuddho. Katamo ca puggalo ubhatobhāgavimutto? Idhekacco puggalo aṭṭha vimokkhe kāyena phusitvā viharati pańńāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti. Ayaṃ vuccati puggalo ubhatobhāgavimutto. Katamo ca puggalo pańńāvimutto? Idhekacco puggalo na heva kho aṭṭha vimokkhe kāyena phusitvā viharati pańńāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti. Ayaṃ vuccati puggalo pańńāvimutto. Katamo ca puggalo kāyasakkhī? Idhekacco puggalo aṭṭha vimokkhe kāyena phusitvā viharati pańńāya cassa disvā ekacce āsavā parikkhīṇā honti. Ayaṃ vuccati puggalo kāyasakkhī. Katamo ca puggalo diṭṭhippatto? Idhekacco puggalo ‘‘idaṃ dukkha’’nti yathābhūtaṃ pajānāti…pe… ‘‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’’ti yathābhūtaṃ pajānāti, tathāgatappaveditā cassa dhammā pańńāya vodiṭṭhā honti vocaritā, pańńāya cassa disvā ekacce āsavā parikkhīṇā honti. Ayaṃ vuccati puggalo diṭṭhippatto. Katamo ca puggalo saddhāvimutto? Idhekacco puggalo ‘‘idaṃ dukkha’’nti yathābhūtaṃ pajānāti…pe… ‘‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’’ti yathābhūtaṃ pajānāti, tathāgatappaveditā cassa dhammā pańńāya vodiṭṭhā honti vocaritā, pańńāya cassa disvā ekacce āsavā parikkhīṇā honti, no ca kho yathā diṭṭhippattassa. Ayaṃ vuccati puggalo saddhāvimutto. Katamo ca puggalo dhammānusārī? Yassa puggalassa sotāpattiphalasacchikiriyāya paṭipannassa pańńindriyaṃ adhimattaṃ hoti, pańńāvāhiṃ pańńāpubbaṅgamaṃ ariyamaggaṃ bhāveti. Ayaṃ vuccati puggalo dhammānusārī. Sotāpattiphalasacchikiriyāya paṭipanno puggalo dhammānusārī, phale ṭhito diṭṭhippatto. Katamo ca puggalo saddhānusārī? Yassa puggalassa sotāpattiphalasacchikiriyāya paṭipannassa saddhindriyaṃ adhimattaṃ hoti, saddhāvāhiṃ saddhāpubbaṅgamaṃ ariyamaggaṃ bhāveti. Ayaṃ vuccati puggalo saddhānusārī. Sotāpattiphalasacchikiriyāya paṭipanno puggalo saddhānusārī, phale ṭhito saddhāvimuttoti. Navakaniddeso. 10. Dasakapuggalapańńatti 209. Katamesaṃ pańcannaṃ idha niṭṭhā? Sattakkhattuparamassa kolaṅkolassa ekabījissa sakadāgāmissa yo ca diṭṭheva dhamme arahā – imesaṃ pańcannaṃ idha niṭṭhā. Katamesaṃ pańcannaṃ idha vihāya niṭṭhā? Antarāparinibbāyissa upahaccaparinibbāyissa asaṅkhāraparinibbāyissa sasaṅkhāraparinibbāyissa uddhaṃsotassa akaniṭṭhagāmino – imesaṃ pańcannaṃ idha vihāya niṭṭhāti. Ettāvatā puggalānaṃ puggalapańńattīti. Dasakaniddeso. Puggalapańńattipakaraṇaṃ niṭṭhitaṃ.
|